Fernandu di Noronjas sala (Fernando de Noronha)
Par salas atklājēju tiek uzskatīts portugāļu jūrasbraucējs Fernadu di Noronja, kurš to apmeklēja savā 1501.—1502. gada ekspedīcijā un nosauca par Gavēņa salu (Ilha da Quaresma). No 1530. gada sala kartēs tiek apzīmēta ar mūsdienu nosaukumu. Pirmais salu aprakstīja Amerigo Vespuči, kurš to apmeklēja 1501. gadā Gonsalu Koeļu ekspedīcijas sastāvā.
1534. gadā salu ieņēma Anglija, no 1556. līdz 1612. gadam — Francija, no 1628. līdz 1654. gadam — Nīderlande, kas to dēvēja par Pavoniju (Pavonia). 1736. gadā pamesto un neapdzīvoto salu ieņēma Francijas Austrumindijas kompānija, kas to nosauca par Dofinas salu (Isle Dauphine). 1737. gadā sala nonāca Portugāles kontrolē, kas tur izbūvēja nocietinājumu sistēmu un ap 1770. gadu nodibināja ciematu Vilu duš Remediušu. No 18. gadsimta beigām līdz 1957. gadam sala tika izmantota kā ieslodzījuma vieta (no 1938. līdz 1945. gadam — politiskajiem ieslodzītajiem).
No 1942. līdz 1988. gadam Fernandu di Noronjas sala kopā ar Rokasas atolu un Sanpedru un Sanpaulu salām bija Brazīlijas federālā teritorija. 1988. gada 5. oktobrī salas tika pasludinātas par jūras nacionālo parku un nodotas Pernambuku štata jurisdikcijā (izņemot Rokasas atolu, ko nodeva Riugrandi du Norti štatam).
2001. gadā Fernandu di Noronjas sala kopā ar Rokasas atolu tika pasludinātas par UNESCO Pasaules mantojuma vietu ar nosaukumu “Brazīlijas Atlantijas salas”. Salas iekļautas dabas objektu kategorijā, jo ir vairāku jūras dzīvnieku un zivju svarīga barošanās vieta.
Ģeogrāfiskā karte - Fernandu di Noronjas sala (Fernando de Noronha)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Brazīlija
Valūta / Valoda
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
FR | Franču valoda (French language) |
PT | Portugāļu valoda (Portuguese language) |
ES | Spāņu valoda (Spanish language) |